Valoda ir domāšanas instruments.
Domāšana - tā ir saruna pašam ar sevi, saruna mūža garumā (interacting of thoughts in one's head, community of one).
Tas, kā es domāju, ir atkarīgs no manas agrās bērnības, turpmākās pieredzes, vērtībām - ko neapzināti un apzināti uzskatu par svarīgākajām un svarīgām, no tuviem un tālākiem mērķiem - un attiecīgām manām darbībām. Katrs darbs ir mērķtiecīga piepūle.
Ko un kā domāt, ar kādiem simboliem un kādā valodā, un kāpēc tā - katrs pats izvēlas savus domāšanas līdzekļus.
Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka jēdziens "valoda" nedrīkst būt par politikas ieroci cilvēku pārvaldīšanai.
